Dole

BRIEZES

1939.gadā jaunsaimniecības kopplatība minēta 38.99 pūrvietas.
Mājvārds pirmoreiz parādās dzimušo reģistrā 1878.gadā, kad reģistrēti pastorāta iebūviēsu, brāļu Mārtiņa un Andreja bērni. Sākotnēji Briezes atnākuši no Bērzmentes uz Doles pastorāta Miežiem. Mārtiņš Brieze minēts, kā saimniecības rentnieks, kas ļauj domāt, kā mājvārs radies no uzvārda. Kad brālis izveido savu saimniecību parādās divi mājvārdi- Andrej-Briezes un Mārtiņ-Briezes.
Pēc 20-to gadu agrārās reformas abiem bija nostiprinātas gan īpašuma tiesības, gan mājvārdi. Un tā pastorāta Briezes kļuvušas par jaunsaimniecību. 1941.gadā ssaimnieka Kārļa Mārtiņa dēla ( dzimuša 1891.g) Briezes ģimene tiek izsūtīta uz Sibīriju.
Pēc II pasaules kara Briezes tiek apvienotas ar Stāvūžiem kā piederīgas skolai. Tur jaunajiem skolotājiem ierāda pa istabai, vēlāk turp pārceļ 1-4 klases, izveido internātu apmēram 5-8 zēniem. Daži no tiem ir grūti audzināmi bērni no Rīgas un Olaines. Briezēs atradās arī vienīgais salas veikals.

Kārlis Brieze ar sievu Dori un ģimeni.
Kārlis Brieze ar sievu Dori un ģimeni.

Par Briezes saimnieku likteņiem zin stāstīt Dzintra Putniņa:

1941.gadā no Briezēm saimnieku ar ģimeni izsūtīja uz Sibīriju. Saimnieku Kārli Mārtiņa dēlu Briezi ar sievu Dori un jaunāko 15 gadīgo dēlu Jāni Ilmāru. Kārlis bijis spēcīgs, gudrs un strādīgs cilvēks miris izsūtījumā jau pirmajā gadā. Nav zināms, kur apbedīts. Savukārt dēls Jānis Ilmārs nonācis Krasnojarskas apgabalā. Strādājis uz kombaina, dabūjis darba traumu, turpat arī miris, apbedīts Krasnojarskas apgabalā. No izsūtījuma atgriezusies tikai Dore. Apmetusies Briezēs, kur tai izbrīvēta viena istabiņa. Vecākā meita ar vīru arī tika izsūtīti, un mira ar plaušu karsoni strādājot smagus meža darbu. Savukārt meita Velta Brieze ar brāli Robertu Mārtiņu Briezi un viņa sievu, kara laikā emigrēja uz Zviedriju. Tur Velta apprecējās ar latvieti un 1950.gadā ar kuģi devās uz Bostonu. Viņiem ģimenē piedzima četri bērni. Velta mira 2010.gadā Kalifornijā. Roberts Mārtiņs dzīvo Bostonā viņam ir trīs meitas.

Tekstu sagatavoja SIlvija PIlvere.
Fotogrāfija no Vijas Švarcbahas arhīva