Daugavas lībiešu dzīvesvietas un kapulauki ir plaši arheoloģiski pētīti. Pilnīgi vai daļēji izpētītas Ikšķiles, Mārtiņsalas, Salaspils un vairākas citas apmetnes, kā arī tām piederīgie kapulauki. Minētās apmetnes bija izvietotas Daugavas labajā krastā, kā arī Doles un Mārtiņsalā gandrīz līdzās vai tikai dažu kilometru attālumā cita no citas, veidojot ciemu aglomerācijas pa 2 – 3 ciemiem kopā . Izņēmums bijusi Ikšķile, kura atradusies nedaudz nomaļu un savas atrašanās dēļ arī tā nosaukta – no lībiešu Ikš – viens un kila – ciems.
Mārtiņsalas ciems atradies iepretī Salaspilij uz 20 ha lielas Daugavas ciemā vienlaikus varēja būt apdzīvotas 20 – 30 ēkas. Kopumā tajās varēja dzīvot vairāk nekā 100 cilvēku. Mārtiņsalas iedzīvotāji nodarbojušies ar lauksaimniecību, lopkopību, zvejniecību, amatniecību un tirdzniecību.
Daugavas lībieši bija pirmie, kas saskārās ar vācu ienācējiem un kristīgo ticību. 12. gs. beigās vācieši Mārtiņsalā un Ikšķilē uzcēla pirmās mūra pilis, kas vismaz daļēji atradās vietējo iedzīvotāju īpašumā un lietošanā. Saskarsme ar lībiešiem (lat. Lyvones) kā pirmajiem jaunapgūtās zemes iedzīvotājiem deva pamatu vāciešiem vēlāk visas iekarotās latviešu un igauņu zemes nosaukt par Livoniju.
Līdz ar krustakariem Baltijas jūras virzienā sākās arī Salaspils novada “rakstītā vēsture”. “Indriķa hronika” vēsta, ka katoļu misionārs, vēlākais bīskaps Sv.Meinards saziņā ar vietējiem lībiešiem pirmo mūra pili Baltijā cēla Ikšķilē (1185.gadā), bet otro pili 1186.gadā – ar Gotlandes mūrnieku palīdzību mazajā, tagad applūdušajā Daugavas saliņā Holme.
Visdrīzāk jau 1186.gadā salā bija arī katoļu baznīca,kas vēlāk saukta Mārtiņa baznīca, pie tās 1187. gadā iesvētīta pirmā kristīgā kapsēta Latvijā. Pils un baznīca uz salas ir tie kas veido pilsētas nosaukumu latviešu un vācu valodā – Kirchholm jeb Salaspils.
Ordeņa pils bija uzcelta no dolomīta akmeņiem apmēram 10 m augstajā Daugavas labajā stāvkrastā. Tā bija 40 x 40 m liela kvadrātveida būve ar 17 х 19 metrus plašu iekšējo pagalmu. Ap pili bija izrakts aizsarggrāvis, ieeja bija pāri paceļamam tiltam rietumu pusē. Pie pils vārtiem upes pusē atradās vecākais pils aizsargtornis.
1206. gadā Salas lībiešu vadonis Ako, “kas bija uzkūdījis Polockas kņazu uz karu pret rīdziniekiem, kas bija savācis lietuvjus, sasaucis turaidiešus un visu Līvzemi cīņai”, organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret krustnešiem (kauja pie Salaspils (1206)). Kritušā Ako galvu bīskaps Alberts Rīgā saņēma kā uzvaras zīmi pār Salas lībiešiem. Pēc Līvzemes sadalīšanas Salas pils nokļuva bīskapa Alberta pārvaldībā un tika pārdēvēta par “Baznīcas salu” (vācu: Kirchholm) jeb “Mārtiņsalu” (Martinsholm ). Salaspils pilsnovada pārvaldīšanai tika iecelts Salspils.
No šejienes arī pirmās ziņas par militāro metamo ierīču pielietošanu Livonijas teritorijā attiecas uz 1206.gadu , kad Rīgas bīskapa Alberta spēki aplenca līvu aizstāvēto Holmes pili (Mārtiņsalā). Aplenkums ar metamo ierīču pielietojumu noslēdzās ar panākumiem un veicināja līvu nemieru viļņa apslāpēšanu. Pēc savas darbības principa šīs ierīces bija vienīgās, kuras bija iespējams izmantot nocietinājumu aizsardzībā. Savukārt, pārējo tipu ierīces bija vienīgi aplenkuma ierīces.
Metamās ierīces bija pats izplatītākais vai vismaz pieminētākais tā laika militārās tehnikas tips. Rakstītajos vēstures avotos latīņu valodā šīs ierīces tiek sauktas – patherella – vai vienkārši – machina , vidusaugšvācu – blîde , krievu – порок, прак.
1298.gadā– Livonijas ordenis sagrauj Salas (Mārtiņsalas) pili, kura piederēja Rīgas arhibīskapam. Pie reizes tiek sagrauta arī Vecdoles pils. Teikās minēts, ka no abām pilīm pāri Daugavai
XIII.gs. beigās vietējie iedzīvotāji bija zaudējuši paši savus novada valdītājus un maksāja dažādas nodevas svešajiem zemes kungiem, paliekot personīgi un mantiski neatkarīgi.
Kirchholm (Baznīcas sala), no 17.gs. -Mārtiņsala. Tāpat tieši sēit hronikā minēti pirmie mūsu seno novadnieku – sešu Mārtiņsalā kristīto lībiešu vārdi: Viliendi, Uldenago, Vade, Valdeko, Gerveders, Vieco.
Līdz Pirmajam pasaules karam no Holmes pils saglabājās apmēram 30 m garas un 1,8 m biezas pils sienas drupas, kā arī pils torņa pamati Daugavas krastā. 1907. gadā aizbēra pils aizsarggrāvi, kara laikā siena cieta artilērijas apšaudes laikā.
Rīgas HES celšanas laikā drupu paliekas appludināja.
AVOTI:
Karl von Loevis of Menar “Burgenlexikon fuer Alt-Livland” Riga “Valters & Rapa” 1922
Graudonis, J. Turaidas pils I. Arheoloģiskā izpēte. Turaidas muzejrezervāts, 2003.
Latvijas senākā vēsture. 9.g. t. pr. Kr. – 1200. g. – R., Latvijas vēstures institūta apgāds
2001Tenisons, Ē. Arheologu domas par lībiešu izcelsmi.//.: Lībieši, R., „Zinātne”, 1994.
Mārtiņš Mintaurs, vēsturnieks, Daugavas muzejs
http://www.salaspils.lv/novads/vesture
http://www.segewoldiana.sigulda.lv/vesture/13/daugavas_libiesi.htm
https://lv.wikipedia.org