Dole

STĀVŪŽI

DoM 8897_1956.g.

No skolotājas Silvijas Pilveres stāstījuma( ZA 2157)

Pirmo reizi Silvija Doles skolā ierodas 1954. gada 14. oktobrī. Viņa par Stāvūžiem saka:

„Lauku dzīvojamā māja ar jumta izbūvi. Uz dēļu apšuvuma pelēkā fona izceļas logu rāmju baltais krāsojums. Ieeja skolā no austrumu, no Pižagas (Daugavas atteka) puses. Šogad Stāvūžos mācās bērni no 1.-6. klasei, nākamgad būšot visas septiņas.

Skolu tik šaurā telpā vēl neesmu redzējusi. Māja domāta ģimenei ar 4-5 cilvēkiem, nevis pussimtam bērnu un vēl direktora ģimenei. Klases telpā strādā vienlaicīgi divas klases viena skolotāja vadībā. Vēl ir lielā istaba jeb „zāle”, tur pulcējas svētkos, bet ikdienā pie gara galda bērni ēd siltas pusdienas, ko gatavo skolas pavāre turpat blakus mazajā virtuvītē. Pirms un pēc pusdienām pie lielā pusdienu galda strādā zīmēšanas un dziedāšanas stundās. Fizkultūras un kora nodarbībās galdu atbīda pie sienas.”

Puskilometra attālumā no Stāvūžiem atradās Briezes, arī šo māju saimnieki tika izsūtīti. „Briezēs bija mājokļi skolotājiem. Katram pa istabai. Un telpa salas vienīgajam veikalam”.

Doles 7.gadīgā skola atradās vienās mājās – Stāvūžos, bet Doles 8. gadīgās skolas klases jau izvietotas pa divām mājām: 1.-4.klase Briezēs, 5.-8. klase Stāvūžos. Pusdienot mazo klasīšu bērni dodas no Briezēm uz Stāvūžiem, pēc tam atpakaļ. Vēlāk Briezēs ir arī internāts dažiem Doles bērniem, bet veikalu pārceļ uz citām mājām – Vīķiem. 1967.gada 16.maijā ir lēmums par Doles 8. gadīgās skolas likvidēšanu un skolēnu izvietošanu jaunuzceltajā Salaspils skolā.

DoM 7396_1930.g.

No Dzidras Krūmiņas (dz.1930.-2010.g.), dzīvoja Doles salas Spēlmaņos stāstījuma (ZA 2639).

Doles salas Stāvūžu saimnieks Dāvis Vīķis ir eksprezidentes Vairas Vīķes – Freibergas tēva brālēns, arī pēdējais Doles pagasta vecākais. Viņu ar sievu Alvīni uz Sibīriju izveda 1941. gadā. Tai dienā, kad bruņoti krievu zaldāti atbrauca pakaļ Vīķu ģimenei, saimnieks Dāvis nebija mājās, bet Spilves lidostā šķūtīs, un aizvesta tika tikai sieva. Cilvēki ieteica Dāvim bēgt, bet viņš nākamajā rītā lūdza sievas brāli Jāni Berķi, lai viņu pavada uz Rīgu, jo grib pieteikties attiecīgajā iestādē un būt kopā ar sievu. Protams, viņi nesatikās, tikai vilcieniem stāvot Daugavpilī, Alvīne it kā aiz kāda vilciena restotā loga pamanījusi vīru. Jānis Berķis bija iegājis arī līdzi telpā un redzēja, ka Dāvim uzreiz tika atņemts pulkstenis un gredzens. Dāvis Vīķis mira Sibīrijā, it kā iemests kādā upē, sieva atgriezās.

Vācu laikā Stāvūžos dzīvoja Vīķu meita Alise Šīrons ar vīru un diviem bērniem – līdz 1944. gadam, tad viņi bēga uz Rīgu un tālāk ar kuģi uz Vāciju. Lai māja nepaliktu tukša, tajā no Parumbes Inženieriem atnāca dzīvot radu Berķu ģimene.

1952. gadā skolu no Doles muižas pārvietoja uz Stāvūžiem, bet Berķu ģimeni „izlika” Stāvūžu pirtiņā.

Informāciju un attēlus ( DoM 7396_1930.g. un DoM 8897_1956.g.) sagatavoja Daugavas muzeja speciāliste Daina Rutka