Pūķupe esot cēlusies, tā teika teic, Bērzmentes lielkunga pūķim un Doles lielkunga pūķim cīnoties par naudas maisu. Cīkstoties viņi „izspārdī- juši lielu gravu, kur tagad tek maza upīte, kuru sauc par Pūķupīti”. Šī grava – stāvkrasts redzams vairs tikai fotogrāfijās. Pūķupe bijusi robeža starp Bērzmenti un Ķekavu. Tās kreisā krasta senākā māja – Klaņģi, un…
Senais Biržu ceļš, nākdams no Rīgas cauri Ķekavai, tālāk vijās starp Klaģukalnu un Daugavu, garām Klaņģu mājām, bet aiz Pūķupes sadalījās. Pagriežoties no Daugavas pa labi, tas veda cauri tagadējam Pitļu mežam, Aizkalnei (mūsdienās Garakmeņi, Brāžas, Pakaļņi u. c.) un tālāk Lietuvas virzienā. Turpinājums gar Daugavas krastu veda uz Fridrihštati (mūsdienās Jaunjelgava). Protams, satiksmei tik…
Bērzmentes muiža ar dzirnavām rakstos minēta jau 1435. g. Ar šo vietu saistīti dažādi nostāsti un teikas, piem., par Krievijas carienes Katrīnas apciemojumu, Bērzmentes kapliču u. c. Pēdējā muižas īpašnieka fon Hiršgeita dēls savā dzimtenē bija iegriezies Otrā pasaules kara laikā kā parasts vācu armijas zaldāts. Viņš runājis latviski un gribējis pakavēties bērnības atmiņās par…
Laukskolas apmetne ir senākā zināmā cilvēku apmešanās vieta Latvijas teritorijā, tagadējā Salaspils novada teritorijā, Daugavas labajā krastā. Bet, pašlaik senākais cilvēku veidotais priekšmets Austrumbaltijā — Lingbi cirvis, atrasts pie Zaņas pietekas Mellupītes. Apmetņu kompleksā ietilpst vēlā paleolīta iedzīvotāju apmetne no 9.—8. gadu tūkstoša p.m.ē., seno baltu cilšu apmetne (1. gadu tūkstoša sākums m.ē.) un divas…