Ķekava

KLAŅĢI un to apkaime

Senais Biržu ceļš, nākdams no Rīgas cauri Ķekavai, tālāk vijās starp Klaģukalnu un Daugavu, garām Klaņģu mājām, bet aiz Pūķupes sadalījās. Pagriežoties no Daugavas pa labi, tas veda cauri tagadējam Pitļu mežam, Aizkalnei (mūsdienās Garakmeņi, Brāžas, Pakaļņi u. c.) un tālāk Lietuvas virzienā. Turpinājums gar Daugavas krastu veda uz Fridrihštati (mūsdienās Jaunjelgava). Protams, satiksmei tik izdevīgā vieta – ūdensceļa un zemesceļa apkaime – jau izsenis bija apdzīvota. 

Jaunjelgavas šoseja, Pūķupes tilts, aiz tā Klaņģu mājas un Klaņģu kalns. 20. gs. 60. gadi. Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums.
Jaunjelgavas šoseja, Pūķupes tilts, aiz tā Klaņģu mājas un Klaņģu kalns.
20. gs. 60. gadi. Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums.
Autobusa pietura pie Jaunklaņģiem; 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh.
Autobusa pietura pie Jaunklaņģiem; 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh.
Lejasklaņģi 20. gs. 60. gados. (Dzīvojamo māju nācās nojaukt; mūsdienās šo mājvārdu nes kādreizējā saimniecības ēkā izbūvētā māja). 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh.
Lejasklaņģi 20. gs. 60. gados. (Dzīvojamo māju nācās nojaukt;
mūsdienās šo mājvārdu nes kādreizējā saimniecības ēkā izbūvētā māja).
20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh.
Kalniņi (kreisajā malā) un Lejasklaņģi. 20. gs. 60. gadi. Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums
Kalniņi (kreisajā malā) un Lejasklaņģi. 20. gs. 60. gadi. Ķekavas
novadpētniecības muzeja krājums
Kalniņi; tālāk Klaņģu kalns. 20. gs. 60. gadi. Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums.
Kalniņi; tālāk Klaņģu kalns. 20. gs. 60. gadi. Ķekavas novadpētniecības
muzeja krājums.
Automašīna uz šosejas pie Kalniņiem. 20. gs. 60. gadi. Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums.
Automašīna uz šosejas pie Kalniņiem. 20. gs. 60. gadi. Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums.
Jaunklaņģi jau nojaukti, palikusi vien aka; tālumā Dūdiņas Doles salā. 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh.
Jaunklaņģi jau nojaukti, palikusi vien aka; tālumā Dūdiņas Doles salā. 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh.

Kalna Klaņģu saimnieks Mārtiņš Stūrītis 1897. g. ievēlēts par Doles pagasttiesas locekli, bet 1905. gada nogalē, pašam to it kā pat nezinot, revolucionārā tautas sapulce viņu ievēlējusi Rīcības komitejā. Soda ekspedīcijas represijas, par laimi, gāja secen, jo varai pietuvinātie novadnieki viņu raksturoja kā godīgu cilvēku.
Lejas Klaņģu saimnieku Juri Kalseru 1891. g. ievēlēja par Doles pagastvecākā palīgu un viņš dažkārt parakstījis sēžu protokolus pagastvecākā vietā; 1903. g. viņš apstiprināts par Doles pagasttiesas priekšsēdētāju. Taču – atšķirībā no M. Stūrīša – J. Kalsers bija izpelnījies revolucionāru nelabvēlību un cieta no mežabrāļu vardarbības 1906. gada oktobrī.
Netālais kaimiņš no Kauliņiem – Pēteris Ramiņš arī jau 19. gs. nogalē bija ievēlēts vietnieku pulkā –tā laika pašvaldībā.
Prasmīgi saimniekoja Kalniņu ģimene Kalniņos. Meitas saņēma labu izglītību. Alma 20. gs. 30. gados strādāja Doles pagastnama kancelejā, bet pēc viņas apprecēšanās ar policijas kārtībnieku Kugu šo darbu pārņēma Austra, pirms tam strādājusi Katlakalna pagasta kancelejā. Viņu māsa Vera apprecējās ar Doles pagasta darbvedi Pēteri Cauni, un ģimene dzīvoja pagastnamā Ķekavā. Šī sabiedriskā statusa dēļ viņas visas Otrā pasaules kara nogalē izvēlējas emigrēt.
Jau 20. gs. 30. gados garām Klaņģiem pa šoseju cauri Bērzmentei un tālāk līdz Līvei (tag. Daugmales pagasts) kursēja autobuss. Satiksmi pavasaros apgrūtināja gan Daugavas plūdos dažkārt iznestais Pūķupes tilts, gan uzrūgušais zemesceļš.
Mētrās dzīvojošais Arvīds Starķis 20. gs. 60. gados vairākkārt fotografēja nojaukšanai paredzētās mājas un nebūtībā aizejošo Daugavas krasta ainavu; šo dokumentējumu viņš uzdāvināja Ķekavas novadpētniecības muzejam, tiklīdz tas sāka veidoties. Bet sadarbība ar Kārli Kalseri vēl turpinās.

Kalnaklaņģi un Biļķena māja jau nojaukta; pie Klaņģu kalna veidojas zemes krāja ūdenskrātuves uzbērumam. 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh.
Kalnaklaņģi un Biļķena māja jau nojaukta; pie Klaņģu kalna veidojas zemes krāja ūdenskrātuves uzbērumam. 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh.
Biļķena māja; tālumā Kalnaklaņģi. 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh
Biļķena māja; tālumā Kalnaklaņģi. 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh
Kauliņi. 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh
Kauliņi. 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh
Indrāni: koki jau nocirsti, ēkas sāk nojaukt. 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh.
Indrāni: koki jau nocirsti, ēkas sāk nojaukt. 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera
arh.
Indrāni – Kalseru dzimtas trešā atzara māja. 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh.
Indrāni – Kalseru dzimtas trešā atzara māja. 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera
arh.
Skats no A. Starķa Mētrām uz Birzuļiem. 20. gs. 60. gadi. Ķekavas novadpētniecības muzeja krājums.
Skats no A. Starķa Mētrām uz Birzuļiem. 20. gs. 60. gadi. Ķekavas
novadpētniecības muzeja krājums.
Starķu mājas atdalenis. 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh
Starķu mājas atdalenis. 20. gs. 60. gadi. K. Kalsera arh