Mājas “Vēver – Būmaņi” dažādos avotos tiek minētas jau ap 1780. gadu. Tajās tāpat kā vairumā Doles salas māju dažādos laikos mitinās vairākas dzimtas kā Stūrīši, Elkšņi. Ap 1850.gadu “Vēver – Būmaņos” saimnieko Pēteris Riekstiņš, kurš bijis arī Doles muižas rijnieks. Pēteris ir bijis turīgs tā laika saimnieks, nodarbojies ar zvejniecību un lauksaimniecību. Viņam ir…
Daugavas lībiešu dzīvesvietas un kapulauki ir plaši arheoloģiski pētīti. Pilnīgi vai daļēji izpētītas Ikšķiles, Mārtiņsalas, Salaspils un vairākas citas apmetnes, kā arī tām piederīgie kapulauki. Minētās apmetnes bija izvietotas Daugavas labajā krastā, kā arī Doles un Mārtiņsalā gandrīz līdzās vai tikai dažu kilometru attālumā cita no citas, veidojot ciemu aglomerācijas pa 2 – 3 ciemiem…
No skolotājas Silvijas Pilveres stāstījuma( ZA 2157) Pirmo reizi Silvija Doles skolā ierodas 1954. gada 14. oktobrī. Viņa par Stāvūžiem saka: „Lauku dzīvojamā māja ar jumta izbūvi. Uz dēļu apšuvuma pelēkā fona izceļas logu rāmju baltais krāsojums. Ieeja skolā no austrumu, no Pižagas (Daugavas atteka) puses. Šogad Stāvūžos mācās bērni no 1.-6. klasei, nākamgad būšot visas…
Mājvārdu nosaukums cēlies no apvidus vārda „kancis, kancītis, dona, doniņa, galiņš” Kanciņi ir pastorātam piederoša māja, kas atrodas salas Dienvid-Austrum stūrī – vietā, kur Daugava sadalās trīs zaros, aptekot pa labi Mārtiņsalai. Tā ir viena no skaistākajām salas vietām, jo priekšā atveras plašs ūdens klajs un pretī ir stāvs augsts Daugavas krasts (Augstais krasts), kas…
Klambari atrodas Kakšraga lejasdaļā, ļoti izdevīgā vietā – Daugavas malā pie straumes pretējā pusē ir Nulpes salas lejas gals. Te var ierīkot taci un zevjot lašus un nēģus. Vācu vārds „Klammer”nozīmē skavas (klamburus), bet līdzīgs lībiešu vārds nozīmē – kuģu pietauvošanās vietu. Iespējams, ka šeit senatnē piestāja vācu kuģi. Lejpusē atradās spēcīgākā Daugavas krāce – Pendere, kurai…
Renceles atradās bijušajā Zirņu salā, kurai tagad iet pāri spēkstacijas dambis. To atdalīja no Doles salas šaura ūdens strēle. Daugava šajā vietā bija strauja – augšpusē bija Bulena krāces, lejpusē lielākā krāce Pendere ( tās krastā būda kurā slēpjos) un bīstamākā Daugavas krāce – Baltais kauls. Vārds „rentsel” cēlies no igauņu un lībiešu valodas, kur tas nozīmē –…
Radies no blakus esošā Ķivutkalna. Tas ir somu-ugru cilmes vārds ar nozīmi “Akmens (-ņu) kalns”. Tā liek domāt 1960tajos gados veiktajos arheoloģiskajos izrakumos atklātā akmens krāvumu augstā siena Daugavas stāvajā senkrastā. Ķivutkalns ir senākā zināmā apdzīvotā vieta Doles salas appludinātajā teritorijā. Konkrētas ziņas par Kalna Ķivutu iedzīvotājiem esmu atradusi Doles baznīcas grāmatās kopš 1740. gada. Kalna ķivutu…
Nosukums radies no vārda „vamp”, kas vairākās valodās tostarp latīņu, franču, somugru un lībiešu valodās nozīmē ievilinātāji, krāpē- ji, avantūristi. Kas varētu būt izskaidrojams ar to, ka Vampas atradās stratēģiskā vietā nosacīti salas raga galā Dauugavas krastā, no kuras bija viegli uzbrukt Daugavas ceļotājiem. Vampeniešu kapulauki – Daugavas lībiešu apbedījumu vieta (10.– 13. gadsimtam). Arheoloģiskos…
1939.gadā jaunsaimniecības kopplatība minēta 38.99 pūrvietas. Mājvārds pirmoreiz parādās dzimušo reģistrā 1878.gadā, kad reģistrēti pastorāta iebūviēsu, brāļu Mārtiņa un Andreja bērni. Sākotnēji Briezes atnākuši no Bērzmentes uz Doles pastorāta Miežiem. Mārtiņš Brieze minēts, kā saimniecības rentnieks, kas ļauj domāt, kā mājvārs radies no uzvārda. Kad brālis izveido savu saimniecību parādās divi mājvārdi- Andrej-Briezes un Mārtiņ-Briezes. Pēc…