Pūķupe esot cēlusies, tā teika teic, Bērzmentes lielkunga pūķim un Doles lielkunga pūķim cīnoties par naudas maisu. Cīkstoties viņi „izspārdī-
juši lielu gravu, kur tagad tek maza upīte, kuru sauc par Pūķupīti”. Šī grava – stāvkrasts redzams vairs tikai fotogrāfijās.
Pūķupe bijusi robeža starp Bērzmenti un Ķekavu. Tās kreisā krasta senākā māja – Klaņģi, un šis apvidus saukts par Klaņģeniešiem. Pūķupes
labais krasts (ar Rēžām, Ķinnām, Raņķiem Īzakiem u. c.) dēvēts par Langemiestu.
Ledus iešanas laikā aizdambējums veidojies pirms Birzuļiem, un ūdens ticis spiests Pūķupē, sagraujot un aizskalojot arī tiltu. Apkaimes ļaudīm dažkārt nācies
glābties Klaņģu kalnā. Pēc Ķeguma hidroelektrostacijas uzcelšanas plūdi esot mazinājušies, un arī tilts uzbūvēts pamatīgāks. Kad ledus izgāja, pie pietiekami
augsta ūdens līmeņa Daugavas kuģītis varējis aizkļūt pat līdz Pūķupes ietekai. Vietējām saimniecēm ar to bija ērti nogādāt sviestu u. tml. produktus Rīgas
tirgū.
Būvējot hidroelektrostacijas ūdenskrātuvi, lielākā daļa šīs apkaimes māju nojauktas, bet no teiksmainās upītes palicis vien knapi pamanāms strautiņš,
ievadīts apvedkanālā, kurā jau savākti Bērzes ūdeņi.
Nojaukti arī Strautnieki, kuru tuvumā bija atrastas norādes par bronzas laikmeta nocietināto apmetni (kā zināms, netālais Klaņģu kalns bijis apdzīvots 1.-2.
gadu tūkstotī pirms mūsu ēras un ir ievērojams arī ar atradumiem, kas liecina par bronzas apstrādi).
Informācija un attēli no Ķekavas novadpētniecības muzeja speciāliste Velta Strazdiņa