PIE ĀBELES

Daugavas stāvkrasta paaugstinājums pie robežas ar Daugmali saukts dažādi – Tērmaņkalns, Rudiņkalns, Dzintarkalns, Bābukroga kalns u. c. – atkarībā no tā, no kuras puses uz to skatījās un kuras mājas nosaukumu tam piedēvēja. Šī vieta saukta arī par Zāmeļu krastu, domājams, pēc Avotiņos dzīvojošās ģimenes uzvārda. Mūža nogalē Vilma Zāmele-Kupluma zaudēto skaistumu atcerējās emocionāli – tur gan bija…

PŪĶUPES APKAIME

Pūķupe esot cēlusies, tā teika teic, Bērzmentes lielkunga pūķim un Doles lielkunga pūķim cīnoties par naudas maisu. Cīkstoties viņi „izspārdī- juši lielu gravu, kur tagad tek maza upīte, kuru sauc par Pūķupīti”. Šī grava – stāvkrasts redzams vairs tikai fotogrāfijās. Pūķupe bijusi robeža starp Bērzmenti un Ķekavu. Tās kreisā krasta senākā māja – Klaņģi, un…

KLAŅĢI un to apkaime

Senais Biržu ceļš, nākdams no Rīgas cauri Ķekavai, tālāk vijās starp Klaģukalnu un Daugavu, garām Klaņģu mājām, bet aiz Pūķupes sadalījās. Pagriežoties no Daugavas pa labi, tas veda cauri tagadējam Pitļu mežam, Aizkalnei (mūsdienās Garakmeņi, Brāžas, Pakaļņi u. c.) un tālāk Lietuvas virzienā. Turpinājums gar Daugavas krastu veda uz Fridrihštati (mūsdienās Jaunjelgava). Protams, satiksmei tik…

BĒRZMENTES CENTRS

Bērzmentes muiža ar dzirnavām rakstos minēta jau 1435. g. Ar šo vietu saistīti dažādi nostāsti un teikas, piem., par Krievijas carienes Katrīnas apciemojumu, Bērzmentes kapliču u. c. Pēdējā muižas īpašnieka fon Hiršgeita dēls savā dzimtenē bija iegriezies Otrā pasaules kara laikā kā parasts vācu armijas zaldāts. Viņš runājis latviski un gribējis pakavēties bērnības atmiņās par…